Dasama Pariccheda

Dasama pariccheda

Paṇḍukābhayābhiseko

1.

Ummādacittāyāṇattā , dāsī ādāya dārakaṃ;

Samugge pakkhipitvāna, dvāramaṇḍala ke agā.

2.

Rājaputtā ca migavaṃ, gatā tumbarakandare;

Disvā dāsiṃ kuhiṃ yāsi, kiṃ me kanti ca pucchisuṃ.

3.

Dvāramaṇḍalakaṃ yāmi, dhītumeguḷapūvakaṃ;

Iccāha oropehīti, rājaputtaṃ kamabravuṃ.

4.

Citto ca kālavelo ca, tassā’rakkhāya niggatā;

Mahantaṃ sūkaravesaṃ, taṃ khaṇaṃyeva dassayuṃ.

5.

Te taṃ samanubandhiṃsu, sāsamādāya tatra’gā;

Dārakañca sahassañca, āyuttassa adāraho.

6.

Tasmiṃyeva dine tassa, bhariyā janayī sutaṃ;

Yamake janayī putte, bhariyaṃ me’ti positaṃ.

7.

So sattavassiko cā’si, taṃ vijāniya mātulā;

Gantuṃ sarasi kīḷante, dārake ca payojayuṃ.

8.

Jalaṭṭhaṃ rukkhasusiraṃ, jalacchāditachiddakaṃ;

Nimujjamāno chiddena, pavisitvā ciraṭṭhito.

9.

Tato tatheva nikkhamma, kumāre sesadārake;

Upacca pucchiyantopi, vañceta’ññavacohi so.

10.

Manussehā’gateheso, nivāsetvāna vatthakaṃ;

Kumāro vārimo gayha, susiramhi ṭhito ahu.

11.

Vatthakāni gaṇetvāna, māretvā sesadārake;

Gantvā ārocayuṃ sabbe, dārakā māritā iti.

12.

Gatesu tesu so gantvā, āyuttakagharaṃ sakaṃ;

Vasaṃ assāsito tena, ahū dvādasavassiko.

13.

Puna sutvāna jīvantaṃ, kumāraṃ tassa mātulaṃ;

Tattha gopālake sabbe, māretuṃ sanniyojayuṃ.

14.

Tasmiṃ ahani gopālā, laddhā ekaṃ catuppadaṃ;

Aggiṃ āharituṃ gāmaṃ, pesetuṃ taṃ kumārakaṃ.

15.

So gantvā gharamāyutta-puttakaṃyeva pesayi;

Pādā rujanti me tehi, aggiṃ gopālasantikaṃ.

16.

Tattha aṅgāra maṃsañca,

Khādissasi tuvaṃ iti;

Ne si so taṃ vaco sutvā,

Aggiṃ gopālasantikaṃ.

17.

Tasmiṃ khaṇe pesitā te, parikkhipiya mārayuṃ;

Sabbe gope mārayitvā, mātulānaṃ nivedayuṃ.

18.

Tatho soḷasavassaṃ taṃ, vijāniṃsu ca mātulā;

Mātā sahassañcā’dāsi, tassā rakkhañca ādisi.

19.

Āyutto mātusandesaṃ, sabbaṃ tassa nivediya;

Datvā dāsaṃ sahassañca, pesesi paṇḍulantikaṃ.

20.

Paṇḍulabrāhmaṇo nāma, bhogavā vedapārago;

Dakkhiṇasmiṃ disābhāge, vasī paṇḍulagāmake.

21.

Kumāro tattha gantvāna, passi paṇḍulabrāhmaṇaṃ;

‘‘Tvaṃ paṇḍukābhayo tāta’’, iti pucchiya byākate.

22.

Tassa katvāna sakkāraṃ, āha rājā bhavissasi;

Samasattativassāni, rajjaṃ tvaṃ kārayissasi.

23.

Sippaṃ uggaṇha tātāti, sippuggahamakārayī;

Candena tassa puttena, khippaṃ sippaṃ samāpitaṃ.

24.

Adā satasahassaṃ so, yodhasaṅgahakāraṇā;

Yodhesu saṅgahitesu, tena pañcasatesu so.

25.

Siyuṃ yāya gayitāni, paṇṇāni kanakāni taṃ;

Mahesiṃ kurucandañca, mama puttaṃ purohitaṃ.

26.

Ibhi vatvā dhanaṃ datvā, sayodhaṃ nihari tato;

So nāmaṃ sāvayitvāna, tato nikkhamma puññavā.

27.

Laddhabalo nagarake, kāsapabbata santike;

Sattasatāni purise, sabbesaṃ bhojanāni ca.

28.

Tato narasahassena, dvisatena kumārako;

Girikaṇḍa pabbataṃ nāma, agamā parivārito.

29.

Girikaṇḍasivo nāma, paṇḍukābhaya mātulo;

Taṃ paṇḍuvāsudevena, dinnaṃ bhuñjati desakaṃ.

30.

So karisasataṃ pakkaṃ, tadā lāveti khattiyo;

Tassa dhītā rūpavatī, pālī nāmā’si khattiyā.

31.

Sā mahāparivārena, yānamāruyha sobhanaṃ;

Pitubhattaṃ gāhayitvā, lāvakānañca gacchati.

32.

Kumārassa manussānaṃ, disvā tattha kumārikaṃ;

Ārocesuṃ kumārassa, kumāro sahasā’gato.

33.

Dvedhā taṃ parisaṃ katvā, sataṃ yānamapesayi;

Tadantikaṃ saparisā, kattha yāsīti pucchitaṃ.

34.

Tāya vuttetu sabbasmiṃ, tassaṃsāratta mānaso;

Attano saṃvibhāgatthaṃ, bhantenā’yāci khattiyo.

35.

Sāsamoruyha yānamhā, adā sovaṇṇapātiyā;

Bhattaṃ nigrodha mūlasmiṃ, rājaputtassa khattiyā.

36.

Gaṇhi nigrodhapaṇṇāni, bhojetuṃ sesake jane;

Sovaṇṇabhājanānā’suṃ, tāni paṇṇāni taṃ khaṇe.

37.

Tāni disvā rājaputto, saritvā dijabhāsitaṃ;

Mahesibhāva yoggāme, kaññāladdhāti tussiso.

38.

Sabbe bhojāpayī tesā, taṃ na khīyittha bhojanaṃ;

Ekassa paṭiviso’va, gahito tattha dissatha.

39.

Evaṃ puññaguṇūpetā, sukumārī kumārikā;

Suvaṇṇapāli nāmena, tatoppabhuta āsi sā.

40.

Taṃ kumāra gahetvāna, yānamāruyha khattiyo;

Mahabbala paribyūḷho, anusaṃṇī apakkami.

41.

Taṃ sutvāna pitā tassā, nare sabbe apesayi;

Te gantvā kalahaṃ katvā, tajjitā tehi āgamuṃ.

42.

Kalahanagaraṃ nāma, gāmo tattha kate ahu;

Taṃ sutvā bhātaro tassā, pañcayuddhāyu’pāgamuṃ.

43.

Sabbe te paṇḍulasuto, candoyeva aghātayi;

Lohita vāhakhaṇḍoti, tesaṃ yuddhamahī ahu.

44.

Mahatā bala kādhayana,

Tato so paṇḍukābhayo;

Gaṅgāya pārime tire,

Doḷapabbatakaṃ agā.

45.

Tattha cattāri vassāni, vasi taṃ tattha mātulā;

Sutvā ṭhapetvā rājānaṃ, taṃ yuddhatthamupāgamuṃ.

46.

Khandhāvāraṃ nivesetvā, dhūmarakkhāga santike;

Bhāgineyyena yujjhiṃsu, bhāgineyyo tu mātule.

47.

Anubandhī oragaṅgaṃ, malāpetvā nivattiya;

Tesañca khandhāvāramhi, duve vassāni so vasī.

48.

Gantvo’patissagāmaṃ te, tamatthaṃ rājino’bravuṃ;

Rājālekhaṃ kumārassa, sarahassaṃ sapāhiṇi.

49.

‘‘Puñjassu pāragaṅgaṃ tvaṃ, mā’gā oraṃtato’’iti;

Taṃ sutvā tassa kujjiṃsu, bhātaro nava rājino.

50.

Upatthambho tvamevā’si, ciraṃ tassa idāni tu;

Raṭṭhaṃ dadāsi tasmā tvaṃ, māressāmā’ti abravuṃ.

51.

So tesaṃ rajjamappesi, te tissaṃ nāma bhātaraṃ;

Sabbeva sahitā’kaṃsu, rajjassa parināyakaṃ.

52.

Eso vīsativassāni, abhayo’bhaya dāyako;

Tattho’patissagāmamhi, rājā rajjamakārayi.

53.

Vasanti dhūmarakkhāge, sare tumbariyaṅgaṇe;

Carate vaḷavā rupā, yakkhī cetiyanāmikā.

54.

Eko disvāna senaṅgaṃ, uttapādaṃ manoramaṃ;

Ārocesi kumārassa, vaḷave’ttī’disī iti.

55.

Kumāro rasmimādāya, gahetuṃ taṃ upāgami;

Pacchato agataṃ disvā, bhītā tejena tassasā.

56.

Dhāvi’nantaradhāyitvā, dhāvanti manubandhiso;

Dhāvamānā saraṃ haṃ sā, sattakkhattuṃ parikkhipi.

57.

Otaritvā mahāgaṅgaṃ, uttaritvā tato pana;

Dhumarakkhaṃ pabbataṃ taṃ, sattakkhattuṃ parikkhipi.

58.

Taṃ saraṃ puna tikkhattuṃ, parikkhipi tato puna;

Gaṅgaṃ kacchakatitthena, samotari tahiṃ tu so.

59.

Gahesitaṃ vāladhismiṃ, tālapattañca toyagaṃ;

Tassa puññānubhāvena, so ahosi mahā asi.

60.

Uccāresi asiṃ dajjaṃ, ‘‘māromī’’ti tamāha sā;

Rajjaṃ gahetvā te dajjaṃ, sāmi māmaṃ amārayi.

61.

Gīvāya taṃ gahetvā so, vijjhitvā asikoṭiyā;

Nāsāya rajjuyā bandhi, sā ahosi vasānugā.

62.

Gantvā taṃ dhumarakkhaṃ so, tamāruyha mahabbalo;

Tattha cattāri vassāni, dhūmarakkhana ge vasi.

63.

Tato nikkhamma sabalo, āgammā’riṭṭhapabbataṃ;

Suddhikālamapekkhanto, tattha sattasamāvasi.

64.

Dve mātule ṭhapetvāna, tassa sesaṭṭhamātulā;

Yuddhasajjā ariṭṭhaṃ taṃ, upasaṅkamma pabbataṃ.

65.

Khandhāvāraṃ nagarake, nivesetvā camūpatiṃ;

Datvā parikkhipāpesuṃ, samantā’riṭṭhapabbataṃ.

66.

Yakkhiniyā mantayitvā, tassā vacanayuttiyā;

Datvā rājaparikkhāraṃ, paṇṇākārā yuvāni ca.

67.

‘‘Gaṇhātha sabbāne’tāni, khamāpessāmi vo ahaṃ’’;

Iti vatvāna pesesi, kumāro purato balaṃ.

68.

Gaṇhissāmi paviṭṭhanti, vissaṭṭhesu tu tesu so;

Āruyha yakkhavaḷavaṃ, mahābalapurakkhato.

69.

Yuddhāya pāvisi yakkhī, mahārāva marāpisā;

Anto bahibalañcassa, ukkuṭṭhiṃ mahatiṃ akā.

70.

Kumārapurisā sabbe, parasenā nare bahū;

Ghātetvā mātule ca’ttha, sīsarāsiṃ akaṃsu te.

71.

Senāpati pālayitvā, gumbaṭṭhānaṃ sapāvisi;

Senāpati gumbako’ti, tena esa pavuccati.

72.

Upariṭṭhamātulasiraṃ, sīsarāsiṃ sapassiya;

Lāburāsī’va icchāha, tenā’si lābugāmako.

73.

Evaṃ vijitasaṅgāmo, tato so paṇḍukābhayo;

Ayyakassā’nurādhassa, vasanaṭhānamāgami.

74.

Attano rājagehaṃ so, tassa datvāna ayyako;

Aññatthavāsaṃ kappesi, so tu tasmiṃ ghare vasi.

75.

Pucchāpetvāna nemittaṃ, vatthuvijjā’viduṃ tathā;

Nagaraṃ pavaraṃ tasmiṃ, gāmeyeva amāpayi.

76.

Nivāsattā’nurādhānaṃ, anurādhapuraṃ ahu;

Nakkhattenā’nurādhena, patiṭṭhāpita tāya ca.

77.

Āṇāpetvā mātulānaṃ, chattaṃ jātassare idha;

Dhovāpetvā dhārayitvā, taṃ sareyeva vārinā.

78.

Attano abhisekaṃ so, kāresi paṇḍukābhayo;

Suvaṇṇapāliṃ deviṃ taṃ, mahesitte bhisecayi.

79.

Adā candakumārassa, porohiccaṃ yathāvidhi;

Ṭhānantarāni sesānaṃ, bhaccānañca yathārahaṃ.

80.

Mātuyā upakārattā, attano ca mahīpatiṃ;

Aghātayitvā jeṭṭhaṃ taṃ, mātulaṃ abhayaṃ pana.

81.

Rattirajjaṃ adā tassa, ahu nagaraguttiko;

Tadupādāya nagare, ahū nagaraguttiko.

82.

Sassuraṃ taṃ aghātetvā, girikaṇḍasivampi ca;

Girikaṇṇadesaṃ tasse’va, mātulassa adāsi so.

83.

Saraṃ tañca khaṇāpetvā, kārāpesi bahū dakaṃ;

Jaye jalassa gāhena, jayavāpīti ahutaṃ.

84.

Kālavelaṃ nivāsesi, yakkhaṃpura puratthime;

Yakkhaṃ tu cittarājaṃ taṃ, heṭṭho abhayavāpiyā.

85.

Pubbopakāriṃ dāsiṃ taṃ, nibbattaṃ yakkhayoniyā;

Purassa dakkhiṇadvāre, so kataññū nivāsayi.

86.

Anto narindavatthussa, vaḷavāmukhayakkhiniṃ;

Nivāsesi baliṃ tesaṃ, aññesañcānuvassakaṃ.

87.

Dāpesi chaṇakāle tu, cittarājena so saha;

Samāsane nisīditvā, dibbamānusanāṭakaṃ.

88.

Kārento’bhirami rājā, ratikhiḍḍā samappito;

Dvāragāme ca caturo, bhayavāpiñca kārayi.

89.

Mahāsusānaghātanaṃ, pacchimarājiniṃ tathā;

Vessavaṇassa nigrodhaṃ, byādhidevassa tālakaṃ.

90.

Yonasabhāga vatthuñca, mahejjagharameva ca;

Etāni pacchimadvāra-disābhāge nivesayi.

91.

Pañcasatāni caṇḍāla-purise purasodhake;

Duvesatāni caṇḍāla-purise vaccasodhake.

92.

Diyaḍḍhasatacaṇḍāle, matanīhārake’pi ca;

Susāna gopacaṇḍāle, tattakeyeva ādisi.

93.

Tesaṃ gāmaṃ nivesesi, susānā pacchimuttare;

Yathā vihitakammāni, tāni niccaṃ akaṃsute.

94.

Tassa caṇḍālagāmassa, pubbuttaradisāya tu;

Nīcasusānakaṃ nāma, caṇḍālānamakārayi.

95.

Tassuttare susānassa, pāsāṇapabbatantare;

Āvāsapālijhādhānaṃ, tadā āsi nivesitā.

96.

Taduttare disābhāge, yāva gāmaṇi vāpiyā;

Tāpasānaṃ anekesaṃ, assamo āsi kārito.

97.

Tasseva ca susānassa, puratthimadisāya tu;

Jotiyassa nigaṇṭhassa, gharaṃ kāresi bhūpati.

98.

Tasmiṃyeva desasmiṃ, nigaṇṭho girināmako;

Nānāpāsaṇḍakā ceva, vasiṃsu samaṇā bahū.

99.

Tattheva ca devakulaṃ, akāresi mahīpati;

Kubhaṇḍassa nigaṇṭhassa, taṃnāmakamahositaṃ.

100.

Tato tu pacchime bhāge, jhādhapālipuratthime;

Micchādiṭṭhikulānaṃ tu, vasī pañcasataṃ tahiṃ.

101.

Paraṃ jotiyagehamhā, oraṃ gāmaṇi vāpiyā;

So paribbājakārāmaṃ, kārāpesi tatheva ca.

102.

Ājīvakānaṃ gehañca, brāhmaṇavaṭṭameva ca;

Sivikā sotthisālā ca, akāresi tahiṃ tahiṃ.

103.

Dasavassābhiseko so, gāmasīmā nivesayi;

Laṃkādīpamhi sakale, laṃkindo paṇḍukābhayo.

104.

So kālavelacittehi, dissamānehi bhūpati;

Sahā’nu bhosi sampatiṃ, yakkhabhūtasahāya vā.

105.

Paṇḍukābhayarañño ca, abhayassa ca antare;

Rājasuññāni vassāni, ahesuṃ dasasatta ca.

106.

So paṇḍukābhayamahīpati sattatiṃsa–

Vasso’dhigamma dhitimā dharaṇī patittaṃ;

Ramme anunamanurādhapure samiddhe;

Vassāni akārayi rajjametthāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse

Paṇḍukābhayābhisekonāma

Dasamo paricchedo.

TẢI MOBILE APP PHẬT GIÁO THERAVĀDA ĐỂ XEM THÊM NHIỀU THÔNG TIN HỮU ÍCH (ANDROID & IOS)