6. Chaṭṭho Paricchedo

6. Chaṭṭho paricchedo

Ārammaṇavibhāganiddeso

291.

Etesaṃ pana cittānaṃ, ārammaṇamito paraṃ;

Dassayissāmahaṃ tena, vinā natthi hi sambhavo.

292.

Rūpaṃ saddaṃ gandhaṃ rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ dhammameva ca;

Chadhā ārammaṇaṃ āhu, chaḷārammaṇakovidā.

293.

Tattha bhūte upādāya, vaṇṇo catusamuṭṭhito;

Sanidassanapaṭigho, rūpārammaṇasaññito.

294.

Duvidho hi samuddiṭṭho, saddo cittotusambhavo;

Saviññāṇakasaddova, hoti cittasamuṭṭhito.

295.

Aviññāṇakasaddo yo,

So hotūtusamuṭṭhito;

Duvidhopi ayaṃ saddo,

Saddārammaṇataṃ gato.

296.

Dharīyatīti gacchanto, gandho sūcanatopi vā;

Ayaṃ catusamuṭṭhāno, gandhārammaṇasammato.

297.

Rasamānā rasantīti, rasoti parikittito;

Sova catusamuṭṭhāno, rasārammaṇanāmako.

298.

Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ, pathavītejavāyavo;

Phoṭṭhabbaṃ catusambhūtaṃ, phoṭṭhabbārammaṇaṃ mataṃ.

299.

Sabbaṃ nāmañca rūpañca, hitvā rūpādipañcakaṃ;

Lakkhaṇāni ca paññatti-dhammārammaṇasaññitaṃ.

300.

Chārammaṇāni labbhanti, kāmāvacarabhūmiyaṃ;

Tīṇi rūpe panārūpe, dhammārammaṇamekakaṃ.

301.

Khaṇavatthuparittattā , āpāthaṃ na vajanti ye;

Te dhammārammaṇā honti, yesaṃ rūpādayo kira.

302.

Te paṭikkhipitabbāva, aññamaññassa gocaraṃ;

Neva paccanubhontānaṃ, mano tesaṃ tu gocaraṃ.

303.

Tañca ‘‘paccanubhotī’’ti, vuttattā pana satthunā;

Rūpādārammaṇāneva, honti rūpādayo pana.

304.

Dibbacakkhādiñāṇānaṃ, rūpādīneva gocarā;

Anāpāthagatāneva, tānītipi na yujjati.

305.

Yaṃ rūpārammaṇaṃ hontaṃ, taṃ dhammārammaṇaṃ kathaṃ;

Evaṃ sati panetesaṃ, niyamoti kathaṃ bhave.

306.

Sabbaṃ ārammaṇaṃ etaṃ, chabbidhaṃ samudīritaṃ;

Taṃ parittattikādīnaṃ, vasena bahudhā mataṃ.

307.

Sabbo kāmavipāko ca, kriyāhetudvayampi ca;

Pañcavīsati ekantaṃ, parittārammaṇā siyuṃ.

308.

Iṭṭhādibhedā pañceva, rūpasaddādayo pana;

Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, gocarā paṭipāṭiyā.

309.

Rūpādipañcakaṃ sabbaṃ, manodhātuttayassa tu;

Terasannaṃ panetesaṃ, rūpakkhandhova gocaro.

310.

Nārūpaṃ na ca paññattiṃ, nātītaṃ na canāgataṃ;

Ārammaṇaṃ karonte ca, vattamāno hi gocaro.

311.

Terasetāni cittāni, jāyante kāmadhātuyaṃ;

Cattāri rūpāvacare, neva kiñci arūpisu.

312.

Mahāpākānamaṭṭhannaṃ , santīraṇattayassapi;

Chasu dvāresu rūpādichaparittāni gocarā.

313.

Rūpādayo parittā cha, hasituppādagocarā;

Pañcadvāre paṭuppannā, manodvāre tikālikā.

314.

Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃ;

Chabbidhaṃ niyataṃ hoti, taṃ mahaggatagocaraṃ.

315.

Nibbānārammaṇattā hi, ekantena anaññato;

Aṭṭhānāsavacittānaṃ, appamāṇova gocaro.

316.

Cattāro ñāṇahīnā ca, kāmāvacarapuññato;

Kriyatopi ca cattāro, dvādasākusalāni ca.

317.

Parittārammaṇā ceva, te mahaggatagocarā;

Paññattārammaṇattā hi, navattabbāva honti te.

318.

Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato kriyatopi ca;

Tathābhiññādvayañceva, kriyāvoṭṭhabbanampi ca.

319.

Ekādasannametesaṃ, tividho hoti gocaro;

Paññattārammaṇattā hi, navattabbāpi hontime.

320.

Yāni vuttāvasesāni, cittāni pana tāni hi;

Navattabbārammaṇānīti, viññeyyāni vibhāvinā.

Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ.

321.

Dutiyāruppacittañca , catutthāruppamānasaṃ;

Chabbidhaṃ pana ekanta-atītārammaṇaṃ siyā.

322.

Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, manodhātuttayassa ca;

Pañca rūpādayo dhammā, paccuppannāva gocarā.

323.

Aṭṭha kāmamahāpākā, santīraṇattayampi ca;

Hasituppādacittanti, dvādasete tu mānasā.

324.

Siyātītārammaṇā paccu-ppannānāgatagocarā;

Kusalākusalā kāme, kriyato nava mānasā.

325.

Abhiññāmānasā dvepi, siyātītādigocarā;

Santapaññattikālepi, navattabbā bhavantime.

326.

Sesāni pana sabbāni, rūpārūpabhavesupi;

Navattabbāni honteva, atītārammaṇādinā.

327.

Kāmato ca kriyā pañca, rūpato pañcamī kriyā;

Cittānaṃ channametesaṃ, natthi kiñci agocaraṃ.

328.

Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca;

Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, kati cittāni me vada.

329.

Cattāro ñāṇasaṃyuttā,

Puññato kriyato tathā;

Abhiññāhadayā dvepi,

Kriyā voṭṭhabbanampi ca.

330.

Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, cittānekādasāpi ca;

Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca.

331.

Cittesu pana sabbesu, kati cittāni me vada;

Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.

332.

Sabbesu pana cittesu, cha ca cittāni me suṇa;

Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.

333.

Cattāro ñāṇasaṃyuttā, kriyā voṭṭhabbanampi ca;

Kriyābhiññā manodhātu, cha ca sakkonti gocaraṃ.

334.

Cattāro ñāṇasaṃyuttā-bhiññācittañca puññato;

Nārahattaṃ phalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.

335.

Kasmā arahato magga-cittaṃ vā phalamānasaṃ;

Puthujjanā vā sekkhā vā, na sakkonti hi jānituṃ.

336.

Puthujjano na jānāti,

Sotāpannassa mānasaṃ;

Sotāpanno na jānāti,

Sakadāgāmissa mānasaṃ.

337.

Sakadāgāmī na jānāti, anāgāmissa mānasaṃ;

Anāgāmī na jānāti, arahantassa mānasaṃ.

338.

Heṭṭhimo heṭṭhimo neva, jānāti uparūpari;

Uparūpari jānāti, heṭṭhimassa ca mānasaṃ.

339.

Yo dhammo yassa dhammassa,

Hoti ārammaṇaṃ pana;

Tamuddharitvā ekekaṃ,

Pavakkhāmi ito paraṃ.

340.

Kusalārammaṇaṃ kāme, kusalākusalassa ca;

Abhiññāmānasassāpi, kusalassa kriyassa ca.

341.

Kāmāvacarapākassa, tathā kāmakriyassa ca;

Etesaṃ pana rāsīnaṃ, channaṃ ārammaṇaṃ siyā.

342.

Rūpāvacarapuññāni, kāmapākaṃ tato vinā;

Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, honti ārammaṇāni hi.

343.

Āruppakusalañcāpi, tebhūmakusalassa ca;

Tebhūmakakriyassāpi, tathevākusalassapi.

344.

Arūpāvacarapākānaṃ , dvinnaṃ pana catutthadu;

Imesaṃ aṭṭharāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.

345.

Apariyāpannapuññampi, kāmāvacaratopi ca;

Rūpato pañcamassāpi, kusalassa kriyassa ca.

346.

Catunnaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ sadā;

Tathevākusalaṃ kāma-rūpāvacarato pana.

347.

Kusalassa kriyassāpi, tathevākusalassa ca;

Kāmāvacarapākānaṃ, channaṃ rāsīnamīritaṃ.

348.

Vipākārammaṇaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;

Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.

349.

Kāmāvacarapākānaṃ, tathevākusalassa ca;

Channañca pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.

350.

Vipākārammaṇaṃ rūpe, kāmāvacaratopi ca;

Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.

351.

Apuññassāti pañcannaṃ, rāsīnaṃ hoti gocaro;

Arūpāvacarapākesu, ayameva nayo mato.

352.

Apariyāpannapākampi, kāmato rūpatopi ca;

Kusalassa kriyassāpi, hoti ārammaṇaṃ pana.

353.

Kriyacittamidaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;

Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.

354.

Kāmāvacarapākassa, tathevākusalassa ca;

Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.

355.

Yaṃ kriyāmānasaṃ rūpe, kāmapākaṃ tato vinā;

Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ pana.

356.

Kriyācittaṃ panāruppe, tesaṃ pañcannameva ca;

Āruppassa kriyassāpi, channaṃ hoteva gocaro.

357.

Rūpaṃ catusamuṭṭhānaṃ, rūpārammaṇasaññitaṃ;

Kāmāvacarapuññassa, tatheva kusalassa ca.

358.

Abhiññādvayacittassa, kāmapākakriyassa ca;

Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.

359.

Nibbānārammaṇaṃ kāma-rūpāvacarato pana;

Kusalassubhayassāpi, kāmarūpakriyassa ca.

360.

Apariyāpannato ceva, phalassa kusalassa ca;

Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.

361.

Nānappakārakaṃ sabbaṃ, paññattārammaṇaṃ pana;

Tebhūmakassa puññassa, tathevākusalassa ca.

362.

Rūpārūpavipākassa, tebhūmakakriyassa ca;

Navannaṃ pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.

363.

Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddhādigocarā;

Pañcārammaṇikā nāma, cittuppādā tayo matā.

364.

Idhekacattālīseva, chaḷārammaṇikā matā;

Kāmāvacaracittāna-mayamārammaṇakkamo.

365.

Pañcābhiññā vivajjetvā, rūpārūpā anāsavā;

Cittuppādā ime sabbe, dhammārammaṇagocarā.

366.

Paṭhamāruppakusalaṃ, dutiyāruppacetaso;

Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ bhave.

367.

Paṭhamāruppapākoyaṃ , dutiyāruppacetaso;

Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ na hi.

368.

Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;

Na puññassa na pākassa, hoti ārammaṇaṃ pana.

369.

Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;

Kriyassārammaṇaṃ hoti, iti ñeyyaṃ vibhāvinā.

370.

Puthujjanassa sekkhassa, arūpārammaṇaṃ dvidhā;

Kusalaṃ kusalassāpi, vipākassa ca taṃ siyā.

371.

Khīṇāsavassa bhikkhussa, paṭhamāruppamānasaṃ;

Ārammaṇaṃ tidhā hoti, iti vuttaṃ mahesinā.

372.

Kriyassāpi kriyā hoti, kusalampi kriyassa ca;

Kusalaṃ tu vipākassa, evaṃ hoti tidhā pana.

373.

Tatiyāruppacittampi, catutthāruppacetaso;

Evameva dvidhā ceva, tidhā cārammaṇaṃ siyā.

374.

Yaṃ yaṃ pana idhārabbha,

Ye ye jāyanti gocaraṃ;

So so tesañca tesañca,

Hotārammaṇapaccayo.

375.

Yo panimassa naro kira pāraṃ,

Duttaramuttaramuttaratīdha;

So abhidhammamahaṇṇavapāraṃ,

Duttaramuttaramuttarateva.

Iti abhidhammāvatāre ārammaṇavibhāgo nāma

Chaṭṭho paricchedo.